Stresa vadības vingrinājumi

Ievads

Stress mūsu dzīvē ir neizbēgams, jo dzīve nav iedomājama bez pārmaiņām, ikdienas krenķiem un risināmām problēmām. Tādējādi ar lielāku vai mazāku stresu mēs sastopamies gandrīz katru dienu.  Bet mūsu smadzenes katru situāciju, kas “krīt ārā” no mūsu paredzamās, ierastās,  labi zināmās  un mierīgās  ikdienas rutīnas uztver kā potenciālu apdraudējumu. Tāpēc arī  tik viegli varam sākt sajust lielāku vai mazāku satraukumu  vai aizkaitinājumu,  ja lietas notiek savādāk,  nekā esam to gaidījuši. Pie tam, mēs mēdzam satraukties ne tikai tad, kad kaut kas reāli notiek, bet arī tad,  kad mēs atceramies kādu emocijas raisošu situāciju savā pagātnes pieredzē  vai arī iztēlojamies kaut ko biedējošu nākotnē. Smadzenes uz mūsu iztēloto reaģē tā, itkā tas notiku realitātē un iedarbina mūsu ķermenī fizioloģiskos procesus, kas mūs sagatavo bēgšanai vai cīņai.

Mūsu smadzenes ir veidotas tā, ka tās netur rūpi par to, lai mēs justos laimīgi; smadzeņu uzdevums ir rūpēties, lai mēs izdzīvojam un tiekam galā ar apdraudējumu. Tas ir iemesls, kāpēc laba pašsajūta visbiežāk pati no sevis nerodas. Ja gribam mazināt savas stresa reakcijas, tad mēs paši varam tā labā kaut ko darīt. Spēja vadīt savas stresa reakcijas ir viena no būtiskākajām dzīves prasmēm, kas ir mērķtiecīgi pilnveidojama.

Piedāvātie vingrinājumi/ prakses ir izmantojamas gan konkrētās situācijās, kad vajag ātri nomierināties, piemēram, mācību stundas laikā (diafragmālā elpošana), vai pirms kādas satraucošas sarunas ar vecākiem (uzmanības pārcelšana no iekšējām sajūtam uz ārējiem objektiem  vai visa ķermeņa sasprindzināšana un atslābināšana),  gan, kad vajag palīdzēt sev atslābināties un nomierināties pēc nogurdinošas  un nervozas darba dienas (muskuļu relaksācija,  laipnība  pret sevi,  vizualizācija – miera vieta).