Starptautiski recenzētā žurnālā “Problems of Psychology in 21th century” publicēts projekta partneru raksts. Rakstā analizētāš fokusgrupu intervijas trīs valstīs pamato projekta Atbalsts skolotāju pielāgošanās spējām nodrošināt kvalitatīvas tiešsaistes mācības” (“Supporting teachers to face the challenge of distance teaching”) nepieciešamību. Raksts pieejams: journals.indexcopernicus.com/api/file/viewByFileId/1274654.pdf

PROJEKTA IDEJAS IZPĒTE SKOLOTĀJU  FOKUSA GRUPĀS 
Latvijā, Slovākijā, Lietuvā

2020.-2021. gadā Covida-19 pandēmijas radīto attālināto mācību kontekstā trīs valstīs ir izpētīts projekta problēmas sākotnējā versija, veicot skolotāju mentālās veselības - sociāli emocionālās veselības rādītāju- analīzi. Tika uzdoti vairāki pētījuma jautājumi, kā, piemēram, kā skolotāji raksturo savas izjūtas attālināto mācību procesā? Izpētes procesā Lietuvā, Slovākijā un Latvijā akcents tika likts uz jauna psiholoģiskās novērtēšanas instrumenta SEH-T adaptāciju, dzīves spēka (resilience) faktoru izpēti saistībā ar dažādiem sociāli demogrāfiskajiem rādītājiem, kā, piemēram, vecuma grupa, skolas tips, darba stāžs. Izpētes grupu jeb izlašu atlases kritēriji bija – strādā vispārizglītojošā izglītības iestādē, vismaz gadu strādājis attālināti Covid-19 pandēmijas laikā skolā, piekrīt brīvprātīgi piedalīties aptaujā.
Sākotnējais fokusa grupu pētījums minētajās valstīs apliecina, ka liela daļa skolotāju katrā valstī cieš no izdegšanas, ko pastiprinājuši trīs papildus faktori attālināto mācību laikā,- jaunu tehnoloģiju apguves nepieciešamība, sociālo kontaktu līdzšinējā ieraduma izmaiņa (acu kontakta neesamība, ja neieslēdz kameras, tūlītējas atgriezeniskās saites trūkums no skolēnu auditorijas u.c.), vecāku neapmierinātība un apjukums par jaunu didaktisko paņēmienu apguves nepieciešamību. Visās valstīs apliecināts, ka attālināto mācību laikā skolotājiem pieaugusi slodze, jo vairāk jāiegulda laiks un enerģija.
Latvijā veiktais papildus pētījums, par ko šajā rakstā ir vairāk aprakstīts, liecina, ka, skolotāji, strādājot attālināti, vairāk piepūlas kognitīvi, kas atstāj sekas uz emocionālās pašregulācijas līmeni, jo skolotāji ar atbildību pieejot jaunās situācijas risināšanai, vairāk domā, radoši meklē, apzināti strādā ar jaunu situāciju neprognozējamību. Tas rada kognitīvu un emocionālu piepūli, kur traucēta kļūst empātija, abpusējs atbalsts no ģimenes. Cieš ne tikai ģimene, bet samazinās arī kontakti ar kolēģiem, kas bija klātienes mācībās viens no resursiem. Raksts pieejams: journals.indexcopernicus.com/api/file/viewByFileId/1274654.pdf

Dalīties